trešdiena, 2011. gada 9. novembris

Kārtējais sapnis


Gaiss bija kluss un migla kā sauss mākonis.
tik bieza,ka nelaida skaņu cauri,pat ne čukstu no vēja nedzirdēt
skaistas naktis,skaistas

liels mēness kā prožektors aiz mākslīgajiem dūmiem,bet tomēr blāvs,tā,ka saiet kopā
ar visu noskaņu un takti

nakti es klausījos

Deguns un emocijas

Sajūtas,kuras agrāk izraisīja prieku
tagad ir neitrālas kā biežie miglas vakari..varbūt tie ir saistīti
sajūtas ir kā drēbes,kuras novalkājas un beigās tām pazūd nokrāsa

sajūtām ir sava smarža!
piemēram šis aukstais rudens gaiss man asociējas ar ko skaistu,kas bija,bet nu tas ir tikai gaiss,tomēr smarža paliek un tā darbojas kā mirkļa teleportācijas ierīce
man tīk šī īpašība

smarža ir tāda atmiņa,ko neviens nevar paņemt nost un to ir grūti pazaudēt,
atšķirībā no materiālām lietām!

smarža ir kā atmiņu klade,kura ir visu laiku līdzās,mainās tikai apstākļi